vitamīnu trūkums

Vitamīnu trūkums organismā

Nezinu, cik daudz pārtikas produktu vajadzētu apēst, lai iegūtu nepieciešamo vitamīnu un magnija daudzumu. Nesaku, ka vitamīni jālieto nepārtraukti, bet ir reizes, kad organismam ir nepieciešama palīdzība. Turklāt nav tādas slimības, kuras ārstējot nevajadzētu pievienot vitamīnu un mikroelementu kompleksus, skaidro ''Baltijas vēnu klīnika'' ģimenes ārste Karīna Vernere

Lielākais patērētājs stress

Kas ir stress? Tā nav tikai ''bēgšana no lauvas''. Prātam neaptverami liels stress var būt galvā, kamēr šķietami mierīgi sēdi pie rakstāmgalda un strādā, - par pārslodzi, termiņiem, bezdarbu, bērniem, vecākiem un mammu, kura bērnībā nodarījusi pāri, un tu turpini galvā visu atlikušo mūžu par to domāt un sevi plosīt. Ģimenes ārste Karīna Vernere teic, ka psihoemocionālā stresa laikā ir milzīga pārslodze centrālajai nervu sistēmai, kā arī kakla un jostas daļas muskulatūrai, jo cilvēks ir ļoti sasprindzis, lai gan stress ir tikai galvā. Jo lielāks stress, jo lielāka simpātiskā nervu sistēma, proti, cilvēks vairāk svīst, sirdsdarbība paātrinās un viņš vairāk iesaistās un izreaģē.

Deficīts nr.1

MAGNIJS

Šis mikroelements organismā piedalās daudzās bioķīmiskajās reakcijās. Lai sasintezētu vienu enerģijas molekulu, nepieciešams viens magnija atoms, līdz ar to magnija patēriņš ir milzīgs, un ar uzturu mēs to uzņemam ļoti maz. Par magnija trūkumu parasti signalizē krampji, stīvums un savilkti muskuļi, jo magnijs atslābina. Tieši tāpēc magniju nepieciešams lietot papildus. Bet aptiekas ir pilnas ar magnija preparātiem. Kuru izvēlēties? Ir divu veidu magnijs - organiskais un neorganiskais. Neorganiskais jeb magnija hidroksīds labāk un vairāk iedarbojas uz zarnu traktu, tāpēc to ieteicams izvēlēties cilvēkiem, kuriem ir kūtrs vēders, un tādu cilvēku ir daudz.

labāk magniju lietot vairākas reizes dienā, lai uzņemtu pēc iespējas vairāk magnija. Ja lieto lielas devas, bet vienu reizi dienā, tad visa lielā deva var neuzsūkties un tā daļa, kas neuzsūksies, izskalosies ārā ar urīnu.

Deficīts nr.2

D VITAMĪNS

Informēšana par tā nozīmīgumu un lietošana katru dienu ir pamatota modes lieta. Šķiet, šobrīd medicīnā vairs nenotiek diskusijas par to, vai D vitamīnu nepieciešams lietot papildus. ..Nepieciešams, turklāt katru dienu visu gadu, arī vasarā,'' saka Karīna Vernere. ''Kad es sāku studēt medicīnu, mēs zinājām to, ka D vitamīns nepieciešams kauliem un zobiem. Šobrīd ir skaidrs, ka tā ir tikai niecīga daļa no visa, kam vajadzīgs D vitamīns, jo izpētīts, ka D vitamīna receptori atrodas gandrīz uz visiem orgāniem.

Deficīts nr. 3

В GRUPAS VITAMĪNI

Tradicionāli В grupas vitamīni tiek uzskatīti par nervu šūnu barību, bet tas nav vienīgais В grupas vitamīnu uzdevums, patiesībā vispirms tie piedalās enerģijas sintēzē - lai no glikozes ražotu enerģiju, to nodrošina enzīms, kas ir atkarīgs no pieciem elementiem - B,, B2, B3, B5 vitamīniem un lipojskābes. В grupas vitamīni nepieciešami arī hormona serotonīna un dopamīna sintēzei, no šo hormonu trūkuma cieš cilvēki, kuriem diagnosticēta depresija un izdegšana. ''B grupas vitamīnu deficīta dēļ cukura diabēta pacientiem attīstās diabēta izraisīta neiropātija, kas izpaužas ar jušanas traucējumiem - samazinātu vai pārāk lielu jutību - rokās un kājās. īpaši to var novērot, ja cilvēki regulāri nelieto zāles, neievēro rekomendēto diētu, ja viņiem ir sēdošs darbs, kas negatīvi ietekmē asinsriti,'' skaidro ģimenes ārste Karīna Vernere.

Deficīts nr. 4

DZELZS

Pamatā dzelzs tiek izmantota, lai ražotu hemoglobīnu un sarkanās asins šūnas jeb eritrocītus. Liela nozīme šim mikroelementam ir arī muskuļu darbībā, normālu darba spēju uzturēšanā. ''Dzelzs deficīts var provocēt neiropātiju attīstību, kad parādās jušanas traucējumi un tirpšana. Tāpat var samazināties hemoglobīna līmenis asinīs, kam nepieciešama dzelzs, rezultātā samazinās skābekļa nokļūšana smadzeņu šūnās un asinsritē un var attīstīties diametrāli pretējas izpausmes - no vienas puses, nogurdināmība un apātija, bet, no otras puses, trauksmainība,'' stāsta Karīna Vernere.

Pavasara vitamīnu kūre. jā vai nē?

KARĪNA VERNERE, ģimenes ārste:

''Vitamīnu lietošana kursa veidā noteikti nenāks par sliktu, paturot prātā, ka D vitamīns jālieto pastāvīgi. Tomēr jāsaprot, ka pavasara nogurumu nevar piedēvēt tikai vitamīnu trūkumam. Skaidrs, ka agrā pavasarī dārzeņi vairs nav tik vērtīgi kā rudenī, pa ziemu tie daļu savas uzturvērtības zaudē. Bet arī ilgstošais tumšais rudens un ziema atstāj nogurumu. Ļoti labi šo nogurumu var kompensēt, dodoties pastaigās, nūjojot vai braucot ar velosipēdu, jo fiziskās aktivitātes uzlabo asinsriti, kas ļauj organismam funkcionēt pilnvērtīgāk.''

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Veselība'' 2021. gada janvāra izdevumā 

Nepieciešama palīdzība?

"Baltijas Vēnu klīnika" rīcībā ir 5 operāciju zāles un dienas stacionāri. Pacientus konsultējam arī citās "Veselības centrs 4" filiālēs, kā arī izbraukumos (skatīt: www.venas.lv):

  • Kr. Barona ielā 115 (Baltijas Vēnu klīnika - galvenā ēka)
  • Skanstes ielā 50 (Dermatoloģijas klīnika)
  • Brīvības gatvē 410 (Juglas klīnika)
  • Duntes ielā 15A, 3., 4. stāvā (Capital Clinic Riga)
  • Brīvības ielā 180, 3.stāvā ("Veselības centrs 4" Diagnostikas nodaļa)
  • Grebenščikova ielā 1 (Diagnostikas centrs)
  • Baznīcas ielā 18 (Anti-Aging Institute)
  • Ģimnāzijas ielā 10A-2а, Daugavpilī (Privātklīnika "Ģimenes veselība")
  • Talsu ielā 39A, Ventspilī (Pārventas poliklīnika)
  • Pededzes iela 10, Mārupe ( Mārupes Doktorāts) 
     

Pieteikties konsultācijai