Attīstoties tehnoloģijām, attīstījās arī vēnu izmeklēšanas un ārstēšanas iespējas. Plaši vēnu slimību izmeklēšanā un vēlāk terapijā sāka izmantot dupleksa ultrasonogrā-fiju, kura mūsdienās ir zelta standarts venozas patoloģijas izmeklēšanā. Izmantojot ul-trasonogrāfiju, var veikt precīzu diagnostiku pirms operācijas un novērtēt rezultātus pēc operācijas, kā arī izmantot operācijas laikā. Pirms 20 gadiem vēnu ārstēšanā notika revolūcija: būtisks pavērsiens bija nomainīt vēnas ekstirpāciju pret vēnas slēgšanu. Abos gadījumos tiek likvidēts venozais atvil-nis, bet, izmantojot endovenozas metodes, iespējamā operācijas trauma ir mazāka. Visas endovenozās operācijas tiek veiktas ul-trasonogrāfijas kontrolē, kas nodrošina daudz precīzāku operācijas norisi. Salīdzinoši ar klasisku operāciju flebektomiju - ir daudz īsāks un vieglāks pēcoperācijas un atveseļošanās periods.

2002. gadā, veicot pirmās endovenozās lāzeroperācijas Baltijā, saskārāmies ar zināmu skepsi no citu kolēģu puses par ilgtermiņa efektivitāti un nozīmību. Kā viens no būtiskākiem iemesliem neuzticībai metodei jāmin varikozes recidīvs. Pēdējos gados veiktos pētījumos pierādīja, ka tieši endoveno-zām termiskām vēnu slēgšanas metodēm ir mazāks arī varikozes recidīva biežums - pēc 1 gada 4% salīdzinājumā ar 20%, pēc 2 gadiem 0% salīdzinājumā ar 7,4%.

Šo gadu laikā endovenozās ārstēšanas metodes ir praktiski izspiedušas klasisko flebektomiju. Kā apliecinājums tam - ir veiktas izmaiņas vadlīnijās, kuras šobrīd nosaka, ka, lai likvidētu venozo atvilni, priekšroka ir dodama endovenozām metodēm un tikai tad, ja tas nav iespējams, - vēnu ekstir-pācijai (flebektomijai). Pašreiz gan Eiropas Asinsvadu ķirurgu biedrības, gan arī Amerikas Vēnu foruma vadlīnijas kā primāru izvēles ārstēšanas metodi rekomendē termisku endovenozu ablāciju. Tāpēc šajā rakstā turpmāk apskatīsim tikai endovenozās ārstēšanas metodes, klasisko flebektomiju atstājot pagātnē.

Endovenozās ārstēšanas metodes iedalāmas divās lielās grupās - termiskās un ne-termiskās.

Termiskās metodes ir ļoti efektīvas ar nosacījumu, ka vēnas sieniņa tiek uzkarsēta līdz vismaz 120 grādiem. Lai augstā temperatūra neradītu sāpes un audu apdegumus, operācija ir veicama tikai infiltrācijas anestēzijā (tumescences anestēzija). Ultrasonogrāfijas (USG) kontrolē ap vēnu tiek injicēts vājas koncentrācijas anestezējošs šķidrums, kas vienlaikus ir kā aizsargmehānisms, kas pasargā audus no termiska bojājuma. Tāpēc šo operāciju veikšana vispārējā anestēzijā nav pieļaujama. Termiskās metodēs endotē-lija destrukcijai tiek izmantota enerģija, ko rada lāzers, radiofrekvence, ūdens tvaiks un mikroviļņi.

Netermiskas metodes nerada sāpes vai termisku audu bojājumu, tāpēc anestēzija operācijas laikā nav nepieciešama. Vēnas iekšējā sieniņā nav nervu receptoru, tāpēc pacients sāpes operācijas laikā nejūt. Netermiskas metodes ir vēnas sieniņas ķīmiski mehāniska destrukcija (dažādas uz sklerote-rapijas principa balstītas metodes), vēnas embolizācija ar n-butil-ciānakrilāta līmi.

Termiskās endovenozās metodes

Radiofrekvence

Radiofrekvences radītie viļņi izraisa audu uzsilšanu. Šī metode tiek izmantota arī citās medicīnas nozarēs, piemēram, onkoloģijā, oftalmoloģijā, kuņģa atviļņa, miega apnojas ārstēšanā un estētiskajā dermatoloģijā.

Endovenoza lazerterapija

Endovenoza lazerterapija (EVLT) šodien uzskatāma par vienu no ārstēšanas zelta standartiem. Lāzera efektivitāti un blaknes nosaka lāzera viļņa garuma absorbcijas spēja dažādās vidēs, šajā gadījumā oksihemoglobīnā vai ūdenī. Sākotnēji tika lietota EVLA, kas absorbējās oksihemoglobīnā, tie efektīvi noslēdz vēnu, taču kā blaknes ir jāmin sāpes pa vēnas gaitu pēcoperācijas periodā, hemosideroze. Pašlaik šo viļņu garumu efektīvi izmanto transkutānai vēnu lāzerkoagulācijai, lai likvidētu teleangiektāzijas un retikulāras vēnas.

Endovenoza mirkoviļņu ablācija

Kā jaunākā no termiskām metodēm ieviesta endovenoza mikroviļņu ablācija. Tiek izmantots mikroviļņu ģenerators, un caur mazu elektrodu mikroviļņus ģenerē vēnas lūmenā. Termiskā iedarbība ir līdzīga kā citām termiskām metodēm, būtiskākā iezīme ir tā, ka atšķirībā no radiofrekvences vai lā-zerablācijas nav nepieciešams kontaktēt ar vēnas sieniņu, tas atvieglo operācijas veikšanu. Metode ir jauna un tāpēc šobrīd ir maz izplatīta.

Tvaika mikroimpulsu endovenoza termiskā oklūzijas sistēma VenoSteam

VenoSteam ir endovenoza sistēma, kurā caur katetru ar 2 mikroatverēm galā vēnā mikroimpulsu veidā tiek ievadīts pārkarsēts ūdens tvaiks, kas tieši iedarbojas uz vēnas sienu. Tiek panākta vēnas sienas fibrotiska refrakcija un paliekoša vēnas oklūzija. Ģenerators emitē 200 °C tvaiku, kas katetra galā ir 120 °C temperatūrā. Katrs tvaika mik-roimpulss izdala 60 J enerģiju. Variējot impulsu skaitu, mainās piegādātās enerģijas daudzums uz vienu centimetru. Atkarībā no vēnas diametra tiek mainīts impulsu skaits. Parasti lieto 2-3 impulsus uz vienu centimetru (20), taču, slēdzot lielāka diametra vēnas vai arīeirismātiskus paplašinājumus, var izmantot pat 8 impulsus uz centimetru. VenoSteam tehnoloģija ir atšķirīga no citām tehnikām. Enerģija ar spiedienu tvaika veidā tiek ievadīta vēnā, un tā izplatās 2 cm visos virzienos. Tas rada vairākas priekšrocības:

• tā ir izvēles metode atkārtotu vēnu operāciju gadījumā;
• tā iespiežas izlocītos vēnu segmentos, kur ar citām termiskām metodēm nav iespējams piekļūt;
• tas dod iespēju slēgt pēc trombozes rekanalizētas vēnas;
• operācijas laikā tvaiks iespiežas arī sānu zaros, tādējādi noslēdzot ne tikai vēnas stumbru, bet arī daļēji sānu zarus.

Visām termisko metožu ierīcēm temperatūra tiek ģenerēta katetra - lāzervada galā, bet tvaika tērauda katetrs ir karsts visā garumā. Tas paaugstina ādas apdeguma risku punkcijas zonā, sāpes operācijas laikā pa visu vēnas gaitu, kā arī palielina postoperatīvas neiropātijas risku. Šī iemesla dēļ metodes popularitāte pēdējos gados ir samazinājusies.

Vēnas embolizācija ar n-butil-ciānakrilātu

Pašreiz pieejamas divas bioloģiskās līmes:

• VenaSeal (Medtronic™) un
• Variclose (Biolan™), taču Latvijā vēsturiski tiek izmantota tieši VenaSeal, jo 2012. gadā Ints Ūdris veica Austrumeiropā pirmo VenaSeal operāciju.

VenaSeal ir jaunākā un, iespējams, visinovatīvākā šī brīža vēnu slēgšanas metode. Tā savas ekskluzivitātes dēļ tiek pozicionēta kā Ferrari autobūves industrijā. VenaSeal Sapheon Clousure System ietver patentētu medicīnisko līmi, speciālu vienreiz lietojamu uz katetriem balstītu ievades sistēmu. Tā paredzēta vēnu slēgšanai bez ķirurģijas, bez termiska apdeguma, bez sklerotizējošām vielām, bez tumescences anestēzijas, bez pirmsoperāci-jas premedikācijas un sedācijas.

Konsultēja "Baltijas Vēnu klīnika" vadošais speciālists, asinsvadu ķirurgs Ints Ūdris un asinsvadu ķirurģe Dr.med. Patricija Ivanova, kā arī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes 6.kursa studente Anna Ūdre.

Pilns raksts lasāms žurnāla "Latvijas Ārsts" jaunākajā numurā.