Aizvērt
ISO

Kādas vēnu operācijas veic Latvijā

Ja sākas noguruma un smaguma sajūta kājās, tūska, nieze vai mainās apakšstilba ādas izskats, rodas sacietējumi vai uztrauc kāju izskats, jādodas pie ārsta. Visticamāk, problēmas rada vēnu bojājumi. Laikus neārstējoties, vēnu mazspēja progresēs -turpināsies pārmaiņas audos, attīstīsies vēnu tromboze, pat veidosies trofiskā čūla. SIA "Veselības centrs 4" filiāles "Baltijas Vēnu Klīnika" flebologs un vadošais speciālists Ints Ūdris stāsta,ka Latvijā ir pieejamas vairākas metodes, kā iespējams operēt vēnas.

Asinsvadu sistēmu kājās veido artērijas un vēnas - tās ir gan dziļās, gan virspusējās. Vēnās asinis cirkulē lēnāk, ar mazāka spiediena plūsmu nekā artērijās. Pa vēnām asinis tiek nogādātas atpakaļ uz sirdi un plaušām, kur tās atjaunojas, bagātinoties ar skābekli.

Vēnās ik pēc neliela posma ir divviru vārstuļi, kas asinīm ļauj plūst uz sirdi, kā arī aiztur plūsmu atpakaļ uz pēdām. Ja vārstuļi ir bojāti vai arī ir izstieptas vēnu sienas, venozo asiņu plūsma notiek nepareizā virzienā -atpakaļ uz apakšstilbu. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc rodas vēnu mazspēja.

Paaugstinoties asinsspiedienam bojātos vēnu zaros, tie pamazām sāk uzpūsties. Šos bojājumus virspusējās vēnās varam ieraudzīt. Medicīnā to sauc par varikozi.

Cilvēki pat ar visai smagu varikozi reizēm tomēr neuzskata, ka viņiem kas kait, jo pamazām pieraduši pie diskomforta kājās. Atšķirību pašsajūtā viņi saprot vien pēc operācijas -cik tagad kļuvis viegli!

Lai pārtrauktu asins nepareizo virzību, bojātās virspusējās vēnas jāoperē vai jāslēdz. Bieži vien cilvēki samulst - ja operēs vēnu, kā tad turpmāk cirkulēs asinis? Lielāko daļu asiņu pārnes dziļās vēnas. Taču, ja turpināsies asins aizplūdes traucējums virspusējās vēnās, var rasties tā sauktais venozais sastrēgums. Laikus neārstējoties, vēnu mazspēja var progresēt - turpināties pārmaiņas audos, attīstīties vēnu tromboze, pat veidoties trofiskā čūla.

Vēnu ķirurģija pazīstama jau kopš Senās Romas laikiem - likvidēja slimo vēnu, lai tā nebojātu veselās. Vēl ne tik sen kāju vēnas operēja tikai klasiski - ar flebektomiju, izoperējot vēnu vai tās daļu. Arī tagad daudzviet Latvijā tā dara joprojām. Pirms tam gan vajadzīga diagnostika, dupleks-sonogrāfija, noskaidrojot, kāds ir kaitējums. Notiek arī vēnu iezīmēšana sonogrāfijas kontrolē.

Kā tas notiek? Slimo vēnu izoperē, ar speciālu metāla vai plastmasas zondi to izvelkot, izraujot caur vairākus centimetrus garu griezienu cirksnī.

Priekšrocības. Ārstu ilgstošā pieredze, veicot šo klasisko operāciju.

Lētāka metode, it īpaši, ja operāciju iespējams veikt ar daļēju valsts finansiālu atbalstu.

Trūkumi. Ilgāks atveseļošanās laiks, nekā izmantojot citas metodes, jo veikti lielāki griezieni, liktas šuves. Var palikt rētas.

Apkārt likvidētai vēnai mēdz veidoties asinsizplūdumi, var tikt traumēti tuvumā esošie limfvadi. Nereti, izvelkot vēnu, tiek parauts līdzi arī ādas jušanas nervs, to sabojājot. Tāpēc nejūtīga var kļūt ādas zona pie potītes, pēdas vai apakšstilba vai, tieši pretēji, dažās kājas vietās var būt dedzinoša sajūta.

Nepieciešama spinālā vai vispārējā anestēzija, lai gan tagad itin bieži izmanto saudzīgākus tās veidus.

Jaunas metodes un tehnoloģijas

Mūsdienās radītas jaunas, daudz mazāk traumatiskas metodes.

Ieviešot endovenozās tehnoloģijas, fleboloģijā jeb vēnu ārstniecībā notika būtisks pavērsiens. Galvenā būtība: vēna netiek izoperēta, izrauta, bet gan slēgta no iekšpuses, tāpēc asinis tajā vairs neplūst. Rezultāts tiek panākts ar adatas dūrienu vēnas iekšpusē. Metodes gan ir atšķirīgas.

Lāzera un radiofrekvences ķirurģija

Latvijā visplašāk pazīst lāzerķirurģiju. Vēnas slēgšana ar lāzeru bija pirmā endovenozā operācija, šādi sākām operēt 2002. gadā. Tolaik bija 980 nanometru lāzers un tā sauktais gala vads - lāzera stars - virzījās gareniski kā strūkla. Visai liela bija iespēja apdedzināt apkārtējos audus, tas varēja radīt sāpes. Cilvēki patiešām jutuši deguma smaku vai pat garšu. Tas tāpēc, ka asinīs nonāca vielas, kas atstāja iespaidu uz smadzeņu receptoriem, radot šādu sajūtu. Atceros vienu no pirmajām operācijām, kad paciente uztraukusies sauca, ka laikam kaut kas deg, jo mute esot pilna ar dūmiem. Tiešām nobijos, taču tās bija viņas subjektīvās sajūtas.

2008. gadā mūsu ārsti sāka izmantot jaunākās paaudzes garo viļņu lāzeru -1470 nanometru diožu lāzeru, ar ko operē arī tagad un kas uz audiem iedarbojas maigāk nekā iepriekšējās paaudzes tehnoloģija. Tam ir arī radiālais lāzergaismas vads. Atšķirībā no gala-vada, kas virzījās kā strūkla, šis izstaro cirkulāri ap sevi, enerģija tiek izvadīta uz visām pusēm, tāpēc vēnu var slēgt precīzāk.

Kā tas notiek? Caur nelielu punktveida dūrienu, kas ir vien milimetra lielumā, ultrasonogrāfijas kontrolē vēnā ievada speciālu lāzervadu. Lāzervadu velkot laukā, vēna tiek slēgta. Tātad vēnu vai tās bojāto posmu termiski slēdz, izmantojot lāzerenerģiju. Operācija nodrošina augstu precizitāti.

Medicīnas iestādē jāpavada tikai 1-3 stundas atkarībā no operācijas sarežģītības. Pēc tam uzreiz var doties savās dienas gaitās.

Radiofrekvences ķirurģija ir līdzīga metode, tikai lāzervada vietā izmanto speciālu elektrodu katetru, kas rada siltumenerģiju, - ar to slēdz slimo vēnu posmus. Enerģijas daudzumu operācijas laikā regulē dators, balstoties uz nepārtrauktiem temperatūras mērījumiem vēnas iekšpusē.

Tvaika mikroimpulsu metode

Pasaulē šo metodi izmanto jau astoņus gadus, bet Latvijā ieviesa pirms četriem gadiem. Arī tā ir endo-venoza operācija ar ūdens tvaiku.

Kā tas notiek? Caur ļoti tievu katetru, kam galā ir mikroatveres, vēnā ievada uzkarsētu sterilu ūdens tvaiku, ko it kā izsmidzina uz visām pusēm. Tēlaini skaidrojot: ģeneratoru, kas dozē destilētā ūdens daudzumu, var salīdzināt ar tējkannu, kurā vārās ūdens un no kuras nāk laukā tvaiks.

Precīzi dozētu tvaika mikroimpulsu veidā tas iedarbojas vēnas iekšpusē, panākot vēnas sienas saraušanos un slēgšanos. Atkarībā no vēnas diametra tiek variēts impulsu skaits.

Priekšrocības. Maztraumatiska metode. Vēnas iekšējais slānis netiek pilnībā iznīcināts.

Piemērota anatomiski sarežģītu vēnu ārstēšanai, ja tās ir ļoti sazarotas un ar dažādu diametru. Ļoti labi der, recidīva gadījumā veicot atkārtotu operāciju.

Vēnu slēgšana ar bioloģisko līmi Venaseal

Biolīmi pamatoti uzskata par jaunu lēcienu, pat revolūciju vēnu ķirurģijā, jo operējot nav nepieciešama atsāpi-nāšana. Latvija ir piektā valsts pasaulē, kur šo metodi izmanto, bet kopumā ar to strādā 16 valstīs. Baltijas vēnu klīnika ir vienīgā klīnika Austrumeiropā, kur vēnu operācijās lieto bioloģisko līmi. Esmu ceturtais asinsvadu ķirurgs pasaulē, kam ir lielākā pieredze, operējot ar šo metodi.

Daudzos pētījumos pierādīts, ka biolīme ir droša cilvēkam, veselībai nekaitīga, nav kancerogēniska.

Kā tas notiek? Vēna tiek slēgta no iekšpuses, izmantojot speciālu bioloģisko līmi. Injekcijas veidā caur speciālu katetru vēnā ik pēc 3 cm iespiež precīzi dozētu biolīmes pilienu. To pat varētu saukt par implantu vēnā. Notiek ķīmiska iedarbība uz en-dotēliju, bet vēna tiek aizlīmēta arī gluži mehāniski - saspiežot malas, tā uzreiz tiek slēgta. Šādi rīkojas visā bojātās vēnas posmā.

Priekšrocības. Procedūra ir pilnīgi nesāpīga, jo atšķirībā no lāzera nav karstuma, tvaika un radiofrekvences. Līme ir ķermeņa temperatūrā.

Nav nepieciešama atsāpināšana, tātad neizmanto nekādu anestēziju vēnas gaitā. Tas ļauj veiksmīgi operēt vecus cilvēkus, kam, piemēram, sirds mazspējas vai citu slimību dēļ ārsti neiesaka anestēziju. Ir vien sīks dūriens, ievadot anestezējošu vielu vietā, kur vēnā ievieto katetru.

Nav rētu. Vizuāli ideāls izskats jau nākamajā dienā pēc manipulācijas.

Pēc operācijas nevajag nēsāt kompresijzeķi. Drīkst tūlīt sauļoties, kas pēc citām operācijām kādu laiku ir liegts.

Pilnu rakstu ar SIA "Veselības centrs 4" filiāles "Baltijas Vēnu Klīnika" flebologu, vadošo speciālistu Intu Ūdri lasiet veselības žurnāla "Ārsts.lv " jaunajā numurā. 

 

Kontakti

Adrese - Rīga, Kr. Barona 115
Tālr. - +371 67 847 200
Tālr. - +371 67 847 100
Mob. Tālr. - +371 25 600 798
E-pasts - venuklinika@vc4.lv

\